Tenzins Gjatso, Viņa Svētība XIV Dalailama , ir tibetiešu garīgais līderis, kura nemitīgā cīņa par cilvēktiesībām un centieni nodrošināt mieru ikvienai tautai ir guvuši atzinību visā pasaulē. Viņš ir saņēmis vairākas starptautiskas balvas, ASV Kongresa Zelta medaļu, kā arī Nobela Miera prēmiju.
| Laiks | Notikumi 14. Dalai Lamas dzīvē un Tibetas vēsturē |
| 1933.g. 17. dec. | Iepriekšējais, 13. Dalai Lama aiziet no šīs pasaules Lhasā 57 gadu vecumā |
| 1935.g. 6. jūl. | Tenzins Gjatso (dzimtajā vārdā Lhamo Dhondup) piedzimst Tibetā, Amdo provinces Taktser ciemā |
| 1937 | Tiek atzīts par 13. Dalai Lamas reinkarnāciju un piešķirts vārds Jetsun Jamphel Ngawang Lobsang Yeshe Tenzin Gyatso |
| 1939.g. jūl.-8.okt. | Atstāj dzimto Amdo provinci un dodas uz valdnieka pili galvaspilsētā Lhasā. |
| 1940.g. 22. febr. | Notiek 14. Dalai Lamas kronēšanas oficiālā ceremonija |
| 1940 | Sāk mācības klosterī, kur galvenie 5 priekšmeti bija loģika, Tibetas kultūra un māksla, sanskrits,medicīna,budismafilosofija, un papildu priekšmeti –
dzeja, mūzika un drāma, astroloģija, frazeoloģijaun sinonīmu lietojums. |
| 1942. febr. | Apņemas pildīt mūka-iesācēja apsolījumus, ko devis skolotājam Taktra Rinpoče |
| 1948 febr. | Iepazīstas ar Lhasā nokļuvušo austriešu alpīnistu Heinrihu Hāreru, kurš kļūst par jaunā valdnieka draugu un skolotāju rietumu dabaszinātnēs |
| 1950.g. 17. nov | Pēc Ķīnas 1949.gada iebrukuma Tibetā iegūst pilnu laicīgo un garīgo varu |
| 1950.g. 16dec. | Ķīniešu apdaudēts, pamet Lhasu, lai dotos uz Dromo pilsētu uz karavānu ceļa Indijas pierobežā |
| 1951.g. 23. maijs | Tibetas delegācija paraksta 17 punktu piespiedu vienošanos ar Ķīnu |
| 1951.g. 16. jūl. | Dromo pilsētā Dalai Lama tiekas ar Ķīnas delegāciju, ko vada jaunieceltais Tibetas Civilo un militāro lietu administrators |
| 1951.g. 24. jūl.-17. aug. | Dodas atpakaļceļā no Dromo uz Lhasu |
| 1954 | Saņem Gelug budisma skolas iesvēti no Ling Rinpoče un sniedz savu pirmo Kalačakras iniciāciju Lhasā. |
| 1954 | Dodas uz Ķīnu uz miera sarunām, tiekas ar Mao Czedunu un citiem ĶTR līderiem |
| 1956 | Pirmā vizīte uz Indiju, kur Budas dzimšanas 2500 gadu svinību (Buddha Jayanti) laikā tiekas ar premjerministru Džvaharlalu Neru. |
| 1959.g. febr. | Iegūst Geše Larampas titulu – augstāko izglītības grādu, ko var iegūt Gelug budistu skolas klosteros. |
| 1959.g. 10. marts | Desmitiem tūkstošu tibetiešu pulcējas Norbulinkas pils priekšā, lai atturētu Dalai Lamu no došanās uz svinībām Ķīnas armijas bāzē. Lhasā sākas Tibetas tautas sacelšanās. |
| 1959.g. 17.-30. marts | Naktī aizbēg no savas rezidences Norbulinkas pils un dodas uz Indiju, ko sasniedz pēc 14 dienu mokošām bēgļu gaitām |
| 1959.g. 18. apr. | Notur starptautisku preses konferenci, kurā oficiāli atsakās no 17 punktu Vienošanās, paziņojot pasaulei nostāju, kādu jau martā bija deklarējusi atjaunotā Tibetas valdība |
| 1960.g. 30. apr. | Ierodas Daramsalā un apmetas uz dzīvi Svarga ašramā |
| 1963 | Prezentē Tibetas demokrātiskas Konstitūcijas projektu. Daramsalā tiek nodibināts pirmais Tibetas trimdas parlaments (Tibetas tautas deputātu asambleja) |
| 1967 | Pirmā ārvalstu vizīte kopš došanās trimdā (Japāna un Taizeme) |
| 1973.g. sept.-nov. | Pirmā vizīte Rietumeiropā (Itālija, Šveice, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Rietumvācija, Austrija) |
| 1979 | Otrā vizīte Rietumeiropā, kuras laikā aizsāk domu apmaiņas ar kvantu fiziķiem Karlu Fridrihu fon Veiczekeru un Deividu Bomu, kā arī zinātnes filosofu Karlu Poperu. |
| 1979 | Pirmo reizi kopš 1959.gada došanās trimdā komunicē ar Ķīnas TR valdību. |
| 1987 | Aizsāk ikgadējo konferenču ciklu „Prāts un dzīvība” (‘Mind and Life’), kurā tiek stiprināta saikne starp budisma praksi un mūsdienu neiroloģijas un dabaszinātņu pētījumiem. 2013. g. februārī notika jau 26.konference. |
| 1987.g. 21. sept. | Iesniedz vēsturisko „5 punktu miera plānu” ASV Kongresa locekļiem. Tas paredz saglabāt Tibetu kā aizsargājamu dabas teritoriju un brīvu no bruņojuma. |
| 1988.g. jūn. | Piedāvā Eiropas Parlamentam vēsturisko „Strasbūras plānu” par Tibetas patiesu autonomiju Ķīnas sastāvā. |
| 1989.g. 10. dec. | Saņem Nobela Miera prēmiju. |
| 1992 | Aizsāk demokrātiskus pārveidojumus trimdas valdības pārvaldē, tostarp nosaka, ka ministrus ievēl tiešās vēlēšanās Tibetas tautas deputātu asambleja. Agrāk ministrus izvēlējās pats Viņa Svētība. |
| 1995 | Izvēlas jauno 11. Pančen Lamu, kam pēc tradīcijas būtu jākļūst par nākamā (15.) Dalai Lamas skolotāju. Vēlāk Ķīnas puse arestē Pančen Lamu un izvēlas citu kandidātu. |
| 2001 | Ar Viņa Svētības likumdošanas iniciatīvu notiek pirmās tiešās demokrātiskās premjerministra vēlēšanas Tibetas vēsturē |
| 2011.g. 29. maijs | Paraksta grozījumus Tibetiešu Hartā par Dalai Lamas garīgās un politiskās līderības sadalīšanu. Tādējādi tiek pārtraukta 1642.g. iedibinātā tradīcija, saskaņā ar kuru dalailamas bija atbildīgi gan par garīgās, gan laicīgās varas īstenošanu. |
| 2012 | Saņem Templetona balvu, ko piešķir par izciliem sasniegumiem dzīves garīgo aspektu izpētē un garīgumu veicinošu praktisko darbību |
| 2012.g. 20.sept. | Nodod savas politiskās pilnvaras jaunievēlētajam Tibetas premjerministram (sikyong) Lobsangam Senge (Lobsang Sangay) |
| 2013.g. apr. | Uzstājas vairākās universitātēs Šveicē, turpinot savu dialogu ar zinātnes aprindām un vairojot sabiedrības izpratni par sekulārās ētikas nepieciešamību izglītošanās procesā |
