Skolotāji

Tenzins Gjatso, Viņa Svētība XIV Dalailama

dalailamaTenzins Gjatso, Viņa Svētība XIV Dalailama , ir tibetiešu garīgais līderis, kura nemitīgā cīņa par cilvēktiesībām un centieni nodrošināt mieru ikvienai tautai ir guvuši atzinību visā pasaulē. Viņš ir saņēmis vairākas starptautiskas balvas, ASV Kongresa Zelta medaļu, kā arī Nobela Miera prēmiju.

Laiks Notikumi 14. Dalai Lamas dzīvē un Tibetas vēsturē
1933.g. 17. dec. Iepriekšējais, 13. Dalai Lama aiziet no šīs pasaules Lhasā 57 gadu vecumā
1935.g. 6. jūl. Tenzins Gjatso (dzimtajā vārdā Lhamo Dhondup) piedzimst Tibetā, Amdo provinces Taktser ciemā
1937 Tiek atzīts par 13. Dalai Lamas reinkarnāciju un piešķirts vārds Jetsun Jamphel Ngawang Lobsang Yeshe Tenzin Gyatso
1939.g. jūl.-8.okt. Atstāj dzimto Amdo provinci un dodas uz valdnieka pili galvaspilsētā Lhasā.
1940.g. 22. febr. Notiek 14. Dalai Lamas kronēšanas oficiālā ceremonija
1940 Sāk mācības klosterī, kur galvenie 5 priekšmeti bija loģika, Tibetas kultūra un māksla, sanskrits,medicīna,budismafilosofija, un papildu priekšmeti –

dzeja, mūzika un drāma, astroloģija, frazeoloģijaun sinonīmu lietojums.

1942. febr. Apņemas pildīt mūka-iesācēja apsolījumus, ko devis skolotājam Taktra Rinpoče
1948 febr. Iepazīstas ar Lhasā nokļuvušo austriešu alpīnistu Heinrihu Hāreru, kurš kļūst par jaunā valdnieka draugu un skolotāju rietumu dabaszinātnēs
1950.g. 17. nov Pēc Ķīnas 1949.gada iebrukuma Tibetā iegūst pilnu laicīgo un garīgo varu
1950.g. 16dec. Ķīniešu apdaudēts, pamet Lhasu, lai dotos uz Dromo pilsētu uz karavānu ceļa Indijas pierobežā
1951.g. 23. maijs Tibetas delegācija paraksta 17 punktu piespiedu vienošanos ar Ķīnu
1951.g. 16. jūl. Dromo pilsētā Dalai Lama tiekas ar Ķīnas delegāciju, ko vada jaunieceltais Tibetas Civilo un militāro lietu administrators
1951.g. 24. jūl.-17. aug. Dodas atpakaļceļā no Dromo uz Lhasu
1954 Saņem Gelug budisma skolas iesvēti no Ling Rinpoče un sniedz savu pirmo Kalačakras iniciāciju Lhasā.
1954 Dodas uz Ķīnu uz miera sarunām, tiekas ar Mao Czedunu un citiem ĶTR līderiem
1956 Pirmā vizīte uz Indiju, kur Budas dzimšanas 2500 gadu svinību (Buddha Jayanti) laikā tiekas ar premjerministru Džvaharlalu Neru.
1959.g. febr. Iegūst Geše Larampas titulu – augstāko izglītības grādu, ko var iegūt Gelug budistu skolas klosteros.
1959.g. 10. marts Desmitiem tūkstošu tibetiešu pulcējas Norbulinkas pils priekšā, lai atturētu Dalai Lamu no došanās uz svinībām Ķīnas armijas bāzē. Lhasā sākas Tibetas tautas sacelšanās.
1959.g. 17.-30. marts Naktī aizbēg no savas rezidences Norbulinkas pils un dodas uz Indiju, ko sasniedz pēc 14 dienu mokošām bēgļu gaitām
1959.g. 18. apr. Notur starptautisku preses konferenci, kurā oficiāli atsakās no 17 punktu Vienošanās, paziņojot pasaulei nostāju, kādu jau martā bija deklarējusi atjaunotā Tibetas valdība
1960.g. 30. apr. Ierodas Daramsalā un apmetas uz dzīvi Svarga ašramā
1963 Prezentē Tibetas demokrātiskas Konstitūcijas projektu. Daramsalā tiek nodibināts pirmais Tibetas trimdas parlaments (Tibetas tautas deputātu asambleja)
1967 Pirmā ārvalstu vizīte kopš došanās trimdā (Japāna un Taizeme)
1973.g. sept.-nov. Pirmā vizīte Rietumeiropā (Itālija, Šveice, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Rietumvācija, Austrija)
1979 Otrā vizīte Rietumeiropā, kuras laikā aizsāk domu apmaiņas ar kvantu fiziķiem Karlu Fridrihu fon Veiczekeru un Deividu Bomu, kā arī zinātnes filosofu Karlu Poperu.
1979 Pirmo reizi kopš 1959.gada došanās trimdā komunicē ar Ķīnas TR valdību.
1987 Aizsāk ikgadējo konferenču ciklu „Prāts un dzīvība” (‘Mind and Life’), kurā tiek stiprināta saikne starp budisma praksi un mūsdienu neiroloģijas un dabaszinātņu pētījumiem. 2013. g. februārī notika jau 26.konference.
1987.g. 21. sept. Iesniedz vēsturisko „5 punktu miera plānu” ASV Kongresa locekļiem. Tas paredz saglabāt Tibetu kā aizsargājamu dabas teritoriju un brīvu no bruņojuma.
1988.g. jūn. Piedāvā Eiropas Parlamentam vēsturisko „Strasbūras plānu” par Tibetas patiesu autonomiju Ķīnas sastāvā.
1989.g. 10. dec. Saņem Nobela Miera prēmiju.
1992 Aizsāk demokrātiskus pārveidojumus trimdas valdības pārvaldē, tostarp nosaka, ka ministrus ievēl tiešās vēlēšanās Tibetas tautas deputātu asambleja. Agrāk ministrus izvēlējās pats Viņa Svētība.
1995 Izvēlas jauno 11. Pančen Lamu, kam pēc tradīcijas būtu jākļūst par nākamā (15.) Dalai Lamas skolotāju. Vēlāk Ķīnas puse arestē Pančen Lamu un izvēlas citu kandidātu.
2001 Ar Viņa Svētības likumdošanas iniciatīvu notiek pirmās tiešās demokrātiskās premjerministra vēlēšanas Tibetas vēsturē
2011.g. 29. maijs Paraksta grozījumus Tibetiešu Hartā par Dalai Lamas garīgās un politiskās līderības sadalīšanu. Tādējādi tiek pārtraukta 1642.g. iedibinātā tradīcija, saskaņā ar kuru dalailamas bija atbildīgi gan par garīgās, gan laicīgās varas īstenošanu.
2012 Saņem Templetona balvu, ko piešķir par izciliem sasniegumiem dzīves garīgo aspektu izpētē un garīgumu veicinošu praktisko darbību
2012.g. 20.sept. Nodod savas politiskās pilnvaras jaunievēlētajam Tibetas premjerministram (sikyong) Lobsangam Senge (Lobsang Sangay)
2013.g. apr. Uzstājas vairākās universitātēs Šveicē, turpinot savu dialogu ar zinātnes aprindām un vairojot sabiedrības izpratni par sekulārās ētikas nepieciešamību izglītošanās procesā
FacebookTwitterGoogle+

Lama Thubten Ješe

Lama-Thubten-YesheLama Ješe (Lama Yeshe) ir FPMT organizācijas dibinātājs. Viņš ir dzimis 1935.gadā Tibetā netālu no Lhasas un ir kādas Gelug tradīcijas mūķenes inkarnācija. Jau no agras bērnības Lama izjuta vēlēšanos veltīt sevi garīgajai dzīvei, un sešu gadu vecumā vecāki atļāva viņam doties uz Sera Dže, kas ir viena no trijām lielākajām gelug klosteru skolām, kas atrodas Lhasas tuvumā. Tur viņš dzīvoja kopā ar vairāk nekā desmit tūkstošiem mūku, no kuriem viens bija arī viņa tēvocis. Astoņu gadu vecumā godājamais Purčongs Džampa Rinpoče ordinēja lamu Ješe par novicu.

Sera Dže stingrajā klostera kārtībā Lama uzturējās līdz divdesmit piecu gadu vecumam, šajā laikā viņš apguva tradīcijas, kas no Indijas tika atvestas uz Tibetu vairāk kā tūkstoš gadus atpakaļ. Viņa Svētības Dalai Lamas jaunākais skolotājs Kjabdže Tridžangs Rinpoče pasniedza Lamam Ješe mācības par lam-rim (pakāpeniskais ceļš uz apgaismību). Viņš saņēma arī tantriskās iniciācijas no tādiem ievērojamiem guru, kā Dragri Dordže Čang Rinpoče, Song Rinpoče un citiem. Papildus Lama Ješe studēja arī Naropas sešas jogas pēc Lamas Tsong-khāpas komentāra.

1959.gadā līdz ar ķīniešu okupāciju Lama Ješe pameta Tibetu un nonāca Ziemeļindijā, kur viņš sastapa daudzus citus tibetiešu bēgļus. Šajos svešajos apstākļos neskatoties uz grūtībām tibetieši izveidoja izglītības sistēmu, lai varētu turpināt studijas. Tibetā Lama Ješe bija saņēmis jau mācības par Gudrības pilnveidošanu (pražņapāramita), madhjāmakas (vidusceļa) filozofiju un loģiku. Indijā viņš turpināja saņemt izglītību par vīnajas noteikumiem un metafiziku (abhidharma). Divdesmit astoņu gadu vecumā Lama Ješe saņēma mūka ordināciju no Kjabdže Ling Rinpoče. Un tieši Indijā Lama sastapa savu skolnieku Lama Zopa Rinpoče, ar kuru kopā vēlāk tika veidota un vadīta FPMT organizācija.

Lama Thubten Ješe nomira 1984.gada 3.martā Losandželosā, un 1985.gada 12.februārī Spānijā piedzima viņa inkarnācija Lama Tenzin Ozel Rinpoče . Lama Ozels mācās vienā no lielākajiem Tibetas budisma klosteriem Dienvidindijā, Sera.dže. Pēc tam, kad viņš būs pabeidzis savas formālās budisma studijas, Lama Ozels ieņems organizācijas vadītāja vietu.

FacebookTwitterGoogle+

Lama Thubten Zopa Rinpoče

zopaLama Thubten Zopa Rinpoče ir FPMT organizācijas garīgais vadītājs. Viņš ir dzimis 1945.gadā Nepālā, Tāmi ciematā, kas atrodas blakus Everestam, un ir Lavūdo Lamas, ievērojama ņingma tradīcijas tantras skolotāja, inkarnācija. To, ka viņš ir šī dižā lamas inkarnācija, Lama Zopa jau pats apzinājās, kad viņš bija četru vai piecu gadu vecumā. Jau pašā sākumā Lama vēlējās veltīt savu dzīvi meditatīvām praksēm.

Lama Zopa Rinpoče sāka savu izglītību Solo Khumbu, Nepālā, un pirmais, ko viņš apguva bija alfabēts. Viena no pirmajām grāmatām, ko viņš izlasīja bija Milarepas, ievērojama 11.gadsimta dzejnieka un meditētāja biogrāfija. Kad Lama Zopa vēl bija mazs zēns tēvocis paņēma viņu sev līdzi svētceļojumā uz Tibetu. Kad viņi ieradās Dungkar klosterī, kuru vadīja Domo Geše Rinpoče, Lama Zopa teica savam tēvocim, ka vairs nevēlas atgriezties mājās kopā ar viņu. Lama labāk gribēja palikt šajā klosterī un veltīt sevi Dharmas studijām un praksēm, ko viņš arī īstenoja. Un 1959.gadā arī Lama Zopa pameta Tibetu un nokļuva Ziemeļindijā, kur vispirms viņš bija Geše Rabten Rinpoče, bet vēlāk paša Lama Ješes skolnieks.

FacebookTwitterGoogle+