Chōden Rinpoče

chodenrinpoche1Dzimis 1933. gadā netālu no Rabten klostera Tibetas austrumos. Trīs gadu vecumā viņš atpazīts kā iepriekšējā Rinpočes reinkarnācija. Astoņu gadu vecumā viņš tika uzņemts Rabten klosterī, bet vēlāk turpināja studijas slavenajā Sera Dže klosterī. Šajā laikā Čoden Rinpoče bija arī viens no diviem lamām, kas tika izraudzīti piedalīties debatēs ar Viņa Svētību Dalailamu, kad viņš kārtoja savus gešes eksāmenus.

Pēc komunistiskās Ķīnas iebrukuma un Tibetas okupācijas 1959. gadā, Čoden Rinpoče uzsāka individuālu retrītu deviņpadsmit gadu garumā. No 1965. līdz 1985. gadam viņš ne reizes neatstāja savu nelielo, tumšo istabu bez logiem, vien ar mazu ventilācijas lūku virs durvīm, brālēna mājā Tibetas galvaspilsētā Lhasā. Rinpoče izlikās par slimnieku, visu laiku pavadīdams sēžot gultā un meditējot, nerunājot ne ar vienu, izņemot cilvēku, kurš nesa ēdienu. Viņam nebija neviena budisma teksta vai attēla, neviena svētā objekta, kas palīdzētu meditācijās, tikai mazas lūgšanu krelles, ko viņš slēpa apģērba kabatā. Katrs no šiem priekšmetiem, ja to uzietu ķīnieši, kas it bieži nāca pārbaudīt Rinpočes mitekli, būtu iegansts nekavējošam arestam. Tekstus un lūgšanas Rinpoče bija iemācījies no galvas, studējot Sera Dže klosterī, un tā viņš veica visu retrītu, balstoties vien uz savu prātu, lielisko atmiņu un vizualizācijas spēju. 1985. gadā Čoden Rinpočem Ķīnas varas iestādes ļāva emigrēt uz Indiju, un kopš tā laika viņš iemantojis tūkstošiem skolnieku gan Indijā, gan daudzās Rietumu valstīs.

Čoden Rinpoče ilga mūža īsā lūgšana
: Me džung lo drö zang pö gjal ve ten Pel la džig me da drel čo kji dže Khe vong ga kji mang thö nor bü čug Tha je dul dže gong khö zhab ten šok